Bērns uzrunā vecākus vārdos.
Labdien! Esam divu bērnu vecāki, dēliņam 9.gadi un meitiņai 4.gadi. Nezinu vai tā ir problēma, bet vēlējos zināt ko saka speciālisti šajā lietā. Būtība ir tāda ka dēls jau no 3 gadu vecuma mūs vecākus sauc vārdos, nevis mamma vai tētis, bet Ilze un Guntars, draugi izdzirdot, kad bērns mūs sauc vārdos ,bieži brīnās kā tā. Tā kā pagājuši svētki, kas pavadīti draugu lokā, atkal uzvirmoja šis jautājums, līdz ar to man radās ļoti liela interese, kādēļ tā ir. Savukārt meita mūs uzrunā par mammu un tēti.
Situāciju komentē geštaltterapeite, smilšu spēļu
terapeite – Aija Baha-Velvele.
Labdien!
Vispirms vēlos teikt, ka man tiešām prieks
lasīt, ka situāciju, kad viens no bērniem Jūs dēvē personvārdos, nevis kā mums
visiem bieži vien ierasts dzirdēt, ka vecākus saucam par mammu un tēti,
neuztverat kā problēmu.
Patiesībā šo situāciju arī es neuzskatu par
problēmu kā tādu, te drīzāk ir jautājums par to, kā Jūs kā mamma un tētis ar
visu šo jūtaties, cik daudz Jūsu labsajūtu spēj ietekmēt cilvēki no malas ar
jautājumiem – „Kāpēc dēls Jūs sauc vārdos?” vai arī „Jums nešķiet, ka tas nav
normāli, ja bērns Jūs nesauc par mammu vai tēti?” Cik apkārtējā sabiedrība var
Jums likt sašaubīties par to, ka esat pietiekami labi vecāki savam dēlam arī
tad, ja viņš Jūs uzrunā vārdos?
Jūs rakstāt, ka dēls jau no mazotnes dēvē Jūs
vārdos, es varu piebilst, ka patiesībā šis ir lielisks un uzskatāms pierādījums
tam, ka bērni mācās no pieaugušajiem un atkārto dzirdēto un redzēto. Bērns,
esot kopā ar Jums, visticamāk piefiksējis, ka citi cilvēki Jūs sauc par Ilzi
nevis mammu, tāpēc arī sācis šo vārdu lietot, bet pieaugot, viņš noteikti
iemācījās atšķirt, ka Ilze ir Jūsu personvārds, gluži tāpat kā tētim vārds ir
Guntars, bet viņam pašam ir savs vārds un māsai savs. Pie kam, viņš lieliski apzinās,
ka Jūs esat viņa mamma, nevis kāda sveša tante vārdā Ilze un tieši no šīs Ilzes
viņš saņem rūpes, gādību un mīlestību tādu, kādu katram bērnam spēj iedot tikai
un vienīgi mamma. Nereti arī vecvecāki tiek dēvēti vārdos nevis saukti par
omītēm un opīšiem, tāpēc te ir vērts atcerēties, ka katrā ģimenē ir savi
noteikumi un likumi, ja Jūsējie Jūs apmierina, tad satraukumam nav pamata!